Grūtniecība un uzturlīdzekļu piedziņa pēc pilngadības

Arī vecākiem, kuriem ir pārtrauktas aizgādības tiesības, saglabājas Civillikuma 179. panta pirmajā daļā noteiktais pienākums samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Tātad, izšķirot strīdu par uzturlīdzekļiem tiesā, galvenais kritērijs, lai noteiktu vecāku pienākumu maksāt uzturlīdzekļus pilngadīgam bērnam, ir bērna spēja pašam par sevi gādāt, proti, darbaspēju. Tiesu praksē bērna spēja pašam sevi apgādāt lielākoties tiek vērtēta izglītības apguves kontekstā. Piemēram, Augstākās tiesas Senāts 2015. gada 7. janvāra spriedumā lietā Nr. SKC-1478/2015 secina: "Civillikuma 179. pants interpretējams tā, ka bērns, kurš mācās vidējās vai augstākās mācību iestādes dienas nodaļā un nav vecāks par 24 gadiem, ir uzskatāms par nespējīgu sevi apgādāt, līdz ar to vecākiem ir pienākums uzturēt bērnu.”

Kā LV portālam iepriekš norādījusi juriste Ieva Brante (skat. LV portāla skaidrojumu “Uzturlīdzekļi bērnam pēc pilngadības sasniegšanas. Ko paredz likums un ņem vērā tiesa”), bērniņa piedzimšana nemazina tiesības turpināt mācības un saņemt uzturlīdzekļus no saviem vecākiem. Vienlaikus fakts, ka mācāties neklātienē, var kalpot kā arguments, ka Jums tomēr šobrīd ir iespēja mācības apvienot ar darbu un savu finansiālo situāciju uzlabot pašai.

Vairāk lasiet lvportals.lv.