Kurš un par ko atbild?

Tas, ka sociālo pakalpojumu jomā ir problēmas, ir skaidrs katram Latvijas iedzīvotājam. Domāju, reti kurš teiks, ka, ierodoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), var saņemt atbildes uz saviem jautājumiem. Bieži vien cilvēki, dodoties uz šo iestādi, nemaz nezina, ko jautāt, un jūtas kā dīvainā eksāmenā, kur no tevis gaida pareizo jautājumu, jo, to neuzdodot, aiziesi tukšā.

Es bieži veltu kritiku valsts un pašvaldības iestādēm, taču vai šajā gadījumā, par kuru stāstīja LTV "Panorāma", kad neuzrakstītu iesniegumu dēļ vecāki zaudējuši daļu no ģimenes valsts pabalstiem, VSAA ir pelnījusi kritiku? Aicinu atmest emocijas un aplūkot faktus.

VSAA rudenī fiksējusi vairāk nekā 6000 par gadu vecākus bērnus, par kuriem vecāki nebija uzrakstījuši iesniegumu ģimenes valsts pabalsta un piemaksas piešķiršanai. Aģentūra šīm ģimenēm nosūtījusi aicinājumu to tomēr izdarīt. Mūsdienās cilvēki bieži deklarē savu dzīvesvietu vienā adresē, bet dzīvo citā. Taču katras personas pienākums būt pieejamam, sasniedzamam valsts un pašvaldības iestādēm savā deklarētajā dzīvesvietā. Tādēļ, manuprāt, šoreiz VSAA centusies vecākus informēt, tomēr tikai vecākiem zināmu iemeslu dēļ uz iestādes aicinājumu netika reaģēts.

Šķiet arī dīvaini, ka vecāki ilgāk par gadu neinteresējās, kāpēc 12 un vairāk mēnešus savā kontā nesaņēma ģimenes valsts pabalstu un tas neradīja viņiem nekādus jautājumus. Negribētu domāt, ka tiem vecākiem, kuri uzrakstījuši iesniegumus, ir mazāk mājas pienākumu un darbu, kā tiem, kuri to nav vai nebija izdarījuši.

Varētu jau teikt, ka VSAA būtu jāpārskaita ģimenes valsts pabalstus vecākiem bez nepieciešamā iesnieguma. Taču ko tādā gadījumā darīt ar bankas kontu? Pastāv iespēja, ka tas ir mainīts. Bet varbūt vecākiem notiek šķiršanās process, un pabalsta saņemšanas persona, iespējams, mainīsies, jo puses tā vienosies. Dzīvē var būt simts un viena situācija.

Protams, var pārskaitīt pabalstu ar Latvijas Pasta starpniecību un aicināt to saņemt pasta nodaļā. Taču tad jājautā, cik ilgi nauda stāvēs pastā un gaidīs saņēmēju, ja persona tomēr aicinājumam neatsauksies? Vai mūžīgi?

Varbūt par to, kas pienākas ģimenēm ar bērniem, varbūt ezoteriski-filosofisko un bioloģiski-psiholoģisko apceru vietā par to, ar ko atšķiras sieviete no vīrieša, varētu informēt topošajos "slavenajos" pirmslaulību kursos? Un varbūt nenāktu par ļaunu topošajiem vecākiem paskaidrot, ka par sevi un saviem bērniem pirmām kārtām atbild tieši vecāki.

Jā, mūsdienās joprojām valda birokrātija tur, kur tai jau sen nebūtu jābūt, taču šoreiz būšu nepopulāra un teikšu, ka, manuprāt, kritiku pelnījusi ne jau VSAA, bet gan tie, kas rada klibas likuma normas, bet citiem tās nākas piemērot un domāt, kā atrisināt mākslīgi radītus jautājumus tā vietā, lai risinātu tiešām reālās problēmas.