Par uzturlīdzekļu pieprasīšanu

Sievietes, kas bērnam saņem uzturlīdzekļus no valsts, ir piedzīvojušas dusmas un neizpratni: kā tā var būt - bērna labā no viņa tēva jādiedelē tas, kas patiesībā būtu jādod bez prasīšanas! Neprasīšu! Nevajag! Tomēr tad, kad uzturlīdzekļu pieprasīšanas ceļš iziets un sievietes bankas kontā ik mēnesi iekrīt konkrēta summa, viņa paslavē sevi, jo saprot: ja nebūtu prasīju, nesaņemtu neko. Tādēļ - ja zini kādu sievieti, kas uzturlīdzekļus no bērna tēva nav pieprasījusi, pamudini viņu tomēr to izdarīt. Un noteikti izdari to arī pati. Ne savā, bet bērna un pasaules kārtības labā. Galu galā – bērns neradās tikai sievietei vienai, tādēļ atbildība un rūpes jāuzņemas arī vīrietim.

Uzturlīdzekļu piedziņas darba plāns

1. Ja tava bērna tēvs neizrāda nekādu interesi par materiālo atbalstu jūsu kopīgajam bērnam vai bērniem - uzrunā viņu un atgādini vecāku pienākumu rūpēties par savu bērnu, kas noteikts Civillikumā. Nav nevienas atrunas, kāpēc lai bērna tēvs to nedarītu.

2. Ja mierīgā ceļā neko atrisināt nevari - izmanto juridiskus līdzekļus. Vienkāršākais veids: atrodi internetā, izdrukā, aizpildi un iesniedz tev tuvākajā tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu (sk.linkus raksta beigās). Ja nelūgsi lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, tad uzturlīdzekļu piedziņas lieta tiks izskatīta rakstveidā: tev nebūs ar bērnu tēvu jāsatiekas tiesas sēdē. Otrs variants: ja prasīto uzturlīdzekļu apmērs gadam ir lielāks par 2100 eiro, kas noteikts maza apmēra prasībām, tad jāraksta prasības pieteikums. Šajā gadījumā tiesa to skatīs parastajā tiesāšanās kārtībā - ar tiesas sēdēm utt. Par palīdzības meklēšanu tiesā nav jāmaksā, tomēr otrajā gadījumā jārēķinās ar izdevumiem juristam, lai sastādītu prasības pieteikumu tiesai. Bērna tēva dzīvesvietas adrese tev nav jāmeklē, vien jānorāda pēdējā zināmā (arī, ja nav precīza) un visu pārējo izdarīs tiesa.

3. Kad tiesa savu lēmumu ir pieņēmusi, bērna tēvam ir pienākums to pildīt un maksāt uzturlīdzekļus atbilstoši tiesas lēmumam. To, cik lielus uzturlīdzekļus ik mēnesi pieprasīt, ir tavā ziņā, tomēr tiesa ņems vērā tavus pierādījumus prasītajai summai. Tāpat arī vērtēs, vai bērna tēvam ir pietiekoši ienākumi, lai nodrošinātu tādu uzturlīdzekļu maksāšanu. Minimālā summa, kas katram vecākam ik mēnesi jāatvēl bērnam līdz 7 gadu vecumam, ir 25% no minimālās mēneša darba algas. 2014.gadā tie ir 80 eiro. Savukārt bērnam no 7 līdz 18 gadu vecumam - 30% apmērā no minimālās algas, šogad tie ir 96 eiro ik mēnesi.

4. Ja bērna tēvs sāk maksāt uzturlīdzekļus - ļoti labi. Ja nē, tev jāvēršas tiesā ar iesniegumu lūdzot izsniegt izpildu rakstu. Tad ar izpildu rakstu jādodas pie tiesu izpildītāja, lai viņš uzturlīdzekļus no bērna tēva piedzen piespiedu ceļā. Ja no parādnieka uzturlīdzekļus piedzīt nebūs iespējams, rakstveidā jālūdz, lai tiesu izpildītājs sagatavoizziņu par piedziņas neiespējamību. Šī izziņa ir bezmaksas, to tiesu izpildītājs pats nosūtīs Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijai.

5. Ja tiesu izpildītājs, piemērojot piespiedu izpildes līdzekļus – piedziņas vēršanu uz kustamo mantu, nekustamo īpašumu un naudu, atzīst, ka no tēva neko piedzīt nevar, prasi uzturlīdzekļus no valsts. Izmanto portālu www.latvija.lv, kuram vari piekļūt, izmantojot savu internetbankas kodu karti, un piesakies uzturlīdzekļu saņemšanai no Uzturlīdzekļu garantiju fonda. Vari to izdarīt, nosūtot iesniegumu pa pastu vai dodoties tieši uz fonda administrācijas biroju. Ja tēvs savus bērnus atbalstīt nevar, viņa vietā to izdarīs valsts, ik mēnesi līdz bērna pilngadībai (ja tiesas nolēmumā nav cits termiņš) tu saņemsi uzturlīdzekļus minimālajā apmērā. Pašlaik Uzturlīdzekļu garantiju fonds maksā mazāk par valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru. 2014. gadā bērnam līdz 7 gadu vecumam fonds atvēl 71,14 eiro, bet no 7 līdz 18 gadu sasniegšanai - 78,26 eiro ik mēnesi.

Neparasti jautājumi par uzturlīdzekļiem

1. Ja bērns saņem no tēva uzturlīdzekļus, vecumdienās tēvs varēs prasīt, lai bērns viņu uztur? Un bērnam tas būs jādara – naudu no tēva taču būs saņēmis...
Katram uzturlīdzekļu nemaksātājam vecumdienās līdzekļu trūkuma dēļ var nākties ciest trūkumu. Vairākumā gadījumu vecāki uztur bērnus, bet, kad vecāki paliek veci, bērni palīdz vecākiem. Šāds vecāku un bērnu pienākums noteikts Civillikumā. Taču minētajam ir paredzēts izņēmums, proti, Civillikuma 188. panta otrā daļa paredz, ka bērnu var atbrīvot no pienākuma uzturēt vecākus, ja tiek konstatēts, ka vecāki bez dibinātiem iemesliem izvairījušies pildīt savus pienākumus pret bērnu. Līdz ar to uzturlīdzekļu nemaksātājiem ir jāiegaumē: nepildot savus pienākumus nodrošināt bērnus ar uzturlīdzekļiem, arī bērni var tikt atbrīvoti no pienākuma uzturēt vecākus.

2. Vai sievietei ir tiesības pieprasīt uzturlīdzekļus no valsts pat tad, ja dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā ir svītriņa?
Nē, tas nav iespējams. Uzturlīdzekļu garantiju fonds līdzekļus izmaksā konkrēta cilvēka vietā un pēc tam piedzen šo summu no viņa. Ja nav zināms cilvēks, kam ir pienākums gādāt par savu bērnu, valsts diemžēl palīdzēt nevar. Toties sievietei ir cita iespēja: vērsties tiesā ar prasību paternitātes noteikšanai tiesas ceļā. Pēc tam, kad tiesa atzīs, ka viņš ir bērna tēvs, no šī cilvēka var pieprasīt uzturlīdzekļus.

3. Lai pieprasītu uzturlīdzekļus, vispirms obligāti jāizšķir laulība?
Nē, tā nav. Uzturlīdzekļus var prasīt arī tad, ja laulība nav šķirta un arī tad, ja bērna tēvs un māte ir deklarēti vienā mājoklī vai ikdienā dzīvo kopā.

4. Tēvam uzturlīdzekļi jāmaksā tikai līdz bērna pilngadībai, pēc tam viņam jāiztiek bez šī atbalsta?
Tā gluži nav. Uzturlīdzekļu garantiju fonds patiešām tēva vietā uzturlīdzekļus maksā līdz bērna pilngadībai – tos saņem bērna māte. Kad bērns sasniedzis pilngadību, māte uzturlīdzekļus no tēva bērna uzturēšanai vairs prasīt nevar, jo nu bērns ir pilngadīgs. Tomēr pilngadīgajam bērnam ir tiesības vērsties tiesā un lūgt no vecākiem uzturlīdzekļus. Ja pilngadnieks spēs pierādīt, ka objektīvu iemeslu dēļ viņš nevar pats sevi apgādāt, (piemēram, viņš ir dienas nodaļas pilna laika students, bet studijas šādā režīmā un pilnvērtīga izglītības ieguve nav savienojama ar algotu dabu) – tiesa var lemt, ka vecākiem ir jāmaksā uzturlīdzekļi viņa uzturam. Uzturlīdzekļu piedziņas beigu termiņš ir līdz laikam, kad bērns pats sevi varēs apgādāt. Tas attiecināms uz personām, kuras nav sasniegušas 24 gadu vecumu.

---
Raksts publicēts Žurnālā IEVA 02.04.2014.